Īpašības vārds

9 October 2013 by Pigmalijonas

Level: A1
996 views
0
0

Tāpat kā latviešu valodā, īpašības vārds lietuviešu valodā saskaņojas ar lietvārdu dzimti, skaitli un locījumu, tomēr ne deklinācijā. Atšķirībā no latviešu valodas, leišu īpašības vārdiem ir savas deklinācijas. Piemēram, 1. deklinācijas lietvārdu vyras var lietot ar 2. deklinācijas īpašības vārdu gražus: gražus vyras (skaists vīrietis) un ar 1. deklinācijas īpašības vārdu baltas: baltas vyras (balts vīrietis).

1. deklinācija

  Vīriešu dz. vienskaitlis balts Sieviešu dz. vienskaitlis zaļa
N. -as -ias -is baltas -a -ia žalia
Ģ. -o -io -io balto -os -ios -ės žalios
D. -am -iam -iam baltam -ai -iai -ei žaliai
A. -ią baltą -ią žalią
I. -u -iu -iu baltu -a -ia -e žalia
L. -ame -iame -iame baltame -oje -ioje -ėje žalioje
V. -as -ias -is baltas... -a -ia žalia...
  Vīriešu dz. daudzskaitlis   Sieviešu dz. daudzskaitlis
N. -i -i -i balti -os -ios -ės žalios
Ģ. -ių -ių baltų -ių -ių žalių
D. -iems -iems -iems baltiems -oms -ioms -ėms žalioms
A. -us -ius -ius baltus -as -ias -es žalias
I. -ais -iais -iais baltais -omis -iomis -ėmis žaliomis
L. -uose -iuose -iuose baltuose -ose -iose -ėse žaliose
V. -i -i -i balti... -os -ios -ės žalios...

Vīriešu dz. piemēri: baltas (balts); žalias (zaļš); didelis (liels); mažas (mazs). Sieviešu dz. piemēri: balta (balta); žalia (zaļa); didelė (liela); maža (maza).

2. deklinācija

  Vienskaitlis
  Vīriešu dz. Sieviešu dz. skaists, skaista
N. -us -i gražus graži
Ģ. -aus -ios gražaus gražios
D. -iam -iai gražiam gražiai
A. -ią gražų gražią
I. -iu -ia gražiu gražia
L. -iame -ioje gražiame gražioje
V. -us -i gražus... graži...
  Daudzskaitlis
  Vīriešu dz. Sieviešu dz.
N. -ūs -ios gražūs gražios
Ģ. -ių -ių gražių gražių
D. -iems -ioms gražiems gražioms
A. -ius -ias gražius gražias
I. -iais -iomis gražiais gražiomis
L. -iuose -iose gražiuose gražiose
V. -ūs -ios gražūs... gražios...

Vīriešu dz. piemēri: gražus (skaists); sunkus (grūts); bjaurus (riebīgs); pigus (lēts). Sieviešu dz. piemēri: graži (skaista); sunki (grūta); bjauri (riebīga); pigi (lēta). Locījumos, kuŗos ir mīkstinājuma burts i (-io, -iam, -ių, utt), celma galazilbes līdzskanis d mijas ar un t mijas ar č, piem., nuoširdus (sirsnīgs) mijas ar nuoširdžiam, nuoširdžiu, nuoširdžiame, nuoširdžių, utt, un nuoširdi mijas ar nuoširdžios, nuoširdžiai, utt.

3. deklinācija

Šie īpašības vārdi parasti ir darināti no citām vārdšķirām un bieži beidzas ar piedēkli -inis. Piemēram, ņemot lietvārdu protas (prāts), var no tā darināt 3. deklinācijas īpašības vārdu protinis, piedurot piedēkli -inis. Protinis nozīmē prāta vai garīgs, protinis darbas nozīmē garīgais darbs. Šīs deklinācijas īpašības vārdi mēdz kļūt par lietvārdiem. Piemēram, stiklinis/stiklinė (īpašības vārds) nozīmē stiklains, bet stiklinė (lietvārds) nozīmē glāze. Pie tam, no šīs deklinācijas nevar darināt apstākļa vārdus, pārāko un vispārāko pakāpi, īpašības vārdus ar noteikto galotni un nekatro dzimti.

  Vienskaitlis
  Vīriešu dz. Sieviešu dz. kokains ledains
N. -is medinis ledinė
Ģ. -io -ės medinio ledinės
D. -iam -ei mediniam ledinei
A. medinį ledinę
I. -iu -e mediniu ledine
L. -iame -ėje mediniame ledinėje
V. -is medinis... ledinė...
  Daudzskaitlis
  Vīriešu dz. Sieviešu dz.
N. -iai -ės mediniai ledinės
Ģ. -ių -ių medinių ledinių
D. -iams -ėms mediniams ledinėms
A. -ius -es medinius ledines
I. -iais -ėmis mediniais ledinėmis
L. -iuose -ėse mediniuose ledinėse
V. -iai -ės mediniai... ledinės...

Vīriešu dz. piemēri: oranžinis (oranžs); kompiuterinis (datora, dator-); pernykštis (pērnais). Sieviešu dz. piemēri: oranžinė (oranža); kompiuterinė (datora, dator-); pernykštė (pērnā). Locījumos, kuŗos ir mīkstinājuma burts i (-io, -iam, -ių, utt), celma galazilbes līdzskanis d mijas ar un t mijas ar č, piem., pirmykštis (pirmatnējs) mijas ar pirmykščiam, pirmykščiu, pirmykščiame, pirmykščių, utt, un pirmykštė mijas ar pirmykščių.

Īpašības vārdi ar noteikto galotni

Darināti no 1. deklinācijas

  Vienskaitlis Daudzskaitlis
  Vīriešu dz. Sieviešu dz. Vīriešu dz. Sieviešu dz.
N. -asis -oji -ieji -osios
Ģ. -ojo -osios -ųjų -ųjų
D. -ajam -ajai -iesiems -osioms
A. -ąjį -ąją -uosius -ąsias
I. -uoju -ąja -aisiais -osiomis
L. -ajame -ojoje -uosiuose -osiose
V. -asis! -oji! -ieji! -osios!

piemēri: baltasis, baltoji (baltais, baltā); žaliasis, žalioji (zaļais, zaļā); raudonasis, raudonoji (sarkanais, sarkanā); sausasis, sausoji (sausais, sausā).

Darināti no 2. deklinācijas

  Vienskaitlis Daudzskaitlis
  Vīriešu dz. Sieviešu dz. Vīriešu dz. Sieviešu dz.
N. -usis -ioji -ieji -iosios
Ģ. -iojo -iosios -iųjų -iųjų
D. -iajam -iajai -iesiems -iosioms
A. -ųjį -iąją -iuosius -iąsias
I. -iuoju -iąja -iaisiais -iosiomis
L. -iajame -iojoje -iuosiuose -iosiose
V. -usis! -ioji! -ieji! -iosios!

Piemēri: gilusis, gilioji (dziļais, dziļā); paklusnusis, paklusnioji (paklausīgais, paklausīgā); gražusis, gražioji (skaistais, skaistā); brangusis, brangioji (dārgais, dārgā).

Pārākā un vispārākā pakāpe

Īpašības vārdu pārāko pakāpi veido ar piedekli esn un galotni is, piem., ger-as - ger-esn-is (labāks), ger-a - ger-esn-ė (labāka); graž-us - graž-esn-is (skaistāks), graž-i - graž-esn-ė (skaistāka). Tos loka kā 1. dekl. īpašības vārdus ar galotni is, ė.

Īpašības vārdu vispārāko pakāpi veido ar piedekli iaus un galotni ias, piem., ger-as - ger-iaus-ias (vislabāks), ger-a - ger-iaus-ia (vislabāka); graž-us - graž-iaus-ias (visskaistākais), graž-i - graž-iaus-ia (visskaistākā). Tos loka kā 1 dekl. īpašības vārdus ar galotni ias, ia.

Nekatrā dzimte

1. un 2. dekl. īpašības vārdiem ir arī nekatrā dzimte: 1. dekl. galotnes ir a, ia (ba´lta, ža~lia), 2. dekl. galotne ir u (ly´gu, nuobodu`). Šīs formas parasti neloka. Latviešu valodā tām atbilst apstākļa vārdi, piem., ju´oda (melni), gražu` (skaisti). Tās ir tulkojamas arī ar īpašības vārdu: šian~dien labai~ šil~ta - šodien ļoti silts (silti).

There are no comments for this lesson.