Lietuviešu uzsvars

Lietuviešu valodā uzsvars var atrasties jebkuŗā zilbē. Lokot kādu vārdu, uzsvara vieta var mainīties arī vārdformās.

Uzsvaru un intonāciju apzīmēšanai tiek lietotas trīs intonāciju zīmes: akūts (“) - dešininis, gravis (`) - kairinis, cirkumflekss (~) - riestinis. Gravis nozīmē īsu patskaņu, bet akūts un cirkumflekss - gaŗu. Piem.:

Gravis: be`t (bet), du`lkės (putekli), kalba` (valoda), vi`skas (viss), degtu`kas (sērkociņš).
Akūts: tė“vas (tēvs), bro“lis (brālis), ka“ulas (kaulas), šviesia“usias (visgaišākais), la“imė (laime).
Cirkumflekss: ba~das (bads), me~tas (laiks), giesmė~ (dziesma), Kau~nas (Kauņa), darbinin~kas (strādnieks).

Gramatikas grāmatās šīs zīmes raksta virs burtiem (piem., sõdas - dārzs), bet šajās lappusēs tās liksim pēc burtiem (so~das).

Priekšpēdējās zilbes likums

Lietuviešu uzvars ir diezgan sarežģīts, tātad citu valodu runātājiem to ir pagrūti iemācīties. Visvieglāk iemācīties ir bieži dzirdot valodu un vienkārši iegaumējot uzsvara vietu. Tomēr ir daži likumi, kuŗu ievērošana ļoti palīdz. Viens no tiem ir priekšpēdējās zilbes likums.

Ja priekšpēdējā zilbe ir īsa (`) vai cirkumflektēta (~), lietvārdu vsk. instrumentālis un dsk. akuzatīvs tiek uzsvērts galotnē:

vi`sas - su visu`, visu`s (viss)
universite`tas - su universitetu`, universitetu`s (universitāte)
vai~kas - su vaiku`, vaiku`s (bērns)
kal~bą - su kalba`, kalba`s (valoda)

Ja priekšpēdējā zilbe ir akūtēta (“), lietvārdu vsk. instrumentālis un dsk. akuzatīvs saglabā uzsvaru celmā:

ka“lnas - su ka“lnu, ka“lnus (kalns)
ga“lvą - su ga“lva, ga“lvas (galva)
komersa“ntas - su komersa“ntu, komersa“ntus (komersants)
Petra“itis - su Petra“ičiu, Petra“ičius (Petraitis)

Priekšpēdējās zilbes likums darbojas arī verbu vsk. 1. un 2. pers. tagadnes un pagātnes formās:

sa~ko - sakau~, sakai~ (sacīt)
su`ko - sukau~, sukai~ (griezt)
ve“rda - ve“rdu, ve“rdi (virt)

Tālāk: lietvārds. Sākums.