Lietuviešu uzsvars

Lietuviešu valodā uzsvars var atrasties jebkurā zilbē. Lokot kādu vārdu, uzsvara vieta var mainīties arī vārdformās.

Uzsvaru un intonāciju apzīmēšanai tiek lietotas trīs intonāciju zīmes: akūts (“) - dešininis, gravis (`) - kairinis, cirkumflekss (~) - riestinis. Gravis nozīmē īsu patskaņu, bet akūts un cirkumflekss - garu. Piem.:

Gravis: be`t (bet), du`lkės (putekli), kalba` (valoda), vi`skas (viss), degtu`kas (sērkociņš).
Akūts: tė“vas (tēvs), bro“lis (brālis), ka“ulas (kaulas), šviesia“usias (visgaišākais), la“imė (laime).
Cirkumflekss: ba~das (bads), me~tas (laiks), giesmė~ (dziesma), Kau~nas (Kauņa), darbinin~kas (strādnieks).

Gramatikas gramatās šīs zīmes raksta virs burtiem, bet šajās stundās visus lietuviešu vārdus zīmēsim pēc burtiem.

Priekšpēdējās zilbes likums

Ja priekšpēdējā zilbe ir īsa (`) vai cirkumflektēta (~), nomenu vsk. instrumentālis un dsk. akuzatīvs tiek uzsvērts galotnē:

vi`sas - su visu`, visu`s (viss)
universite`tas - su universitetu`, universitetu`s (universitāte)
vai~kas - su vaiku`, vaiku`s (bērns)
kal~bą - su kalba`, kalba`s (valoda)

Ja priekšpēdējā zilbe ir akūtēta (“), nomenu vsk. instrumentālis un dsk. akuzatīvs saglabā uzsvaru celmā:

ka“lnas - su ka“lnu, ka“lnus (kalns)
ga“lvą - su ga“lva, ga“lvas (galva)
komersa“ntas - su komersa“ntu, komersa“ntus (komersants)
Petra“itis - su Petra“ičiu, Petra“ičius (Petraitis)

Priekšpēdējās zilbes likums darbojas arī verbu vsk. 1. un 2. pers. tagadnes un pagātnes formās:

sa~ko - sakau~, sakai~ (sacīt)
su`ko - sukau~, sukai~ (griezt)
ve“rda - ve“rdu, ve“rdi (virt)

Tālāk: lietvārds. Sākums.