|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lietuviešu īpašības vārds Tāpat kā latviešu valodā īpašības vārds lietuviešu valodā saskaņojas ar lietvārdu dzimtē, skaitlī un locījumā, tomēr ne deklinācijā. Atšķirībā no latviešu valodas, leišu īpašības vārdiem ir savas deklinācijas. Piemēram, 1. deklinācijas lietvārdu vyras var lietot ar 2. deklinācijas īpašības vārdu gražus: gražus vyras (skaists vīrs) un ar 1. deklinācijas īpašības vārdu baltas: baltas vyras (balts vīrs). 1. deklinācija
Vīriešu dz. piemēri: baltas (balts); žalias (zaļš); didelis (liels); mažas (mazs).
2. deklinācija
Vīriešu dz. piemēri: gražus (skaists); sunkus (grūts); bjaurus (riebīgs); pigus (lēts).
Locījumos, kuŗos ir mīkstinājuma burts i (-io, -iam, -ių, utt), celma galazilbes līdzskanis d mijas ar dž un t mijas ar č, piem., nuoširdus (sirsnīgs) mijas ar nuoširdžiam, nuoširdžiu, nuoširdžiame, nuoširdžių, utt, un nuoširdi mijas ar nuoširdžios, nuoširdžiai, utt. 3. deklinācija Šie īpašības vārdi parasti ir nodarīti no citām vārdšķirām un bieži beidzas ar piedēkli -inis. Piemēram, ņemot lietvārdu protas (prāts), var to pārvērst 3. deklinācijas īpašības vārdā protinis, piedurot piedēkli -inis. Protinis nozīmē prāta vai garīgs, protinis darbas nozīmē garīgais darbs. Šīs deklinācijas īpašības vārdi mēdz kļūst par lietvārdiem. Piemēram, stiklinis/stiklinė (īpašības vārds) nozīmē stiklains, bet stiklinė (lietvārds) nozīmē glāze. Bez tam, no šīs deklinācijas nevar nodarīt apstākļa vārdus, pārāko un vispārāko pakāpi, īpašības vārdus ar noteikto galotni un nekatro dzimti.
Vīriešu dz. piemēri: oranžinis (oranžs); kompiuterinis (datora, dator-); pernykštis (pērnais).
Locījumos, kuŗos ir mīkstinājuma burts i (-io, -iam, -ių, utt), celma galazilbes līdzskanis d mijas ar dž un t mijas ar č, piem., pirmykštis (pirmatnējs) mijas ar pirmykščiam, pirmykščiu, pirmykščiame, pirmykščių, utt, un pirmykštė mijas ar pirmykščių. Īpašības vārdi ar noteikto galotni Nodarīti no 1. deklinācijas
Piemēri: baltasis, baltoji (baltais, baltā); žaliasis, žalioji (zaļais, zaļā); raudonasis, raudonoji (sarkanais, sarkanā); sausasis, sausoji (sausais, sausā). Nodarīti no 2. deklinācijas
Piemēri: gilusis, gilioji (dziļais, dziļā); paklusnusis, paklusnioji (paklausīgais, paklausīgā); gražusis, gražioji (skaistais, skaistā); brangusis, brangioji (dārgais, dārgā). Pārākā un vispārākā pakāpe Īpašības vārdu pārāko pakāpi veido ar piedekli esn un galotni is, piem., ger-as - ger-esn-is (labāks), ger-a - ger-esn-ė (labāka); graž-us - graž-esn-is (skaistāks), graž-i - graž-esn-ė (skaistāka). Tos loka kā 1. dekl. īpašības vārdus ar galotni is, ė. Īpašības vārdu vispārāko pakāpi veido ar piedekli iaus un galotni ias, piem., ger-as - ger-iaus-ias (vislabāks), ger-a - ger-iaus-ia (vislabāka); graž-us - graž-iaus-ias (visskaistāks), graž-i - graž-iaus-ia (visskaistāka). Tos loka kā 1 dekl. īpašības vārdus ar galotni ias, ia. Nekatrā dzimte 1. un 2. dekl. īpašības vārdiem ir arī nekatrā dzimte: 1. dekl. galotnes ir a, ia (ba“lta, ža~lia), 2. dekl. galotne ir u (ly“gu, nuobodu`). Šīs formas parasti neloka. Latviešu valodā tām atbilst apstākļa vārdi, piem., ju“oda (melni), gražu` (skaisti). Tās tulkojamas arī ar īpašības vārdu: šian~dien labai~ šil~ta - šodien ļoti silts (silti). Tālāk: apstākļa vārds. Sākums. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||