|
Lietuviešu fonetika
Lietuviešu valodā ir 32 burti:
A Ą B C Č D E Ę Ė F G H I Į Y J K L M N O P R S Š T U Ų Ū V Z Ž
Patskaņi
Īsie patskaņi var būt A, E, I, U un O.
Īsie A, E un I ir kā latviešu īsie patskaņi.
E ir kā latviešu plats e.
A un E neuzsvarētā zilbē vienmēr ir īsi. Arī galotnē, svešvārdos (getas, internetas) un šādos īsos vārdos: aš (es), bet, net (pat), kad (ka)...
Īss O ir kā latviešu vardā filologs.
Garie patskaņi var būt A, Ą, E, Ę, Ė, Y, Ų, Ū un O.
Ą, Ę, Ų un Į ir nazāli (nosinės), bet tos izrunā kā garos patskaņus. Nazāli ir gari kā uzsvarētā, tā neuzsvarētā zilbē.
A un E visbiežāk ir gari, izņemot neuzsvarētā zilbē, galotnē un svešvārdos.
Ė, Ū un O ir gari visās zilbēs.
Ė izrunā kā latviešu šaurs un garš e.
O izrunā nevis kā latviešu o, bet citādi.
Divskaņi
Lietuviešu valodā ir šādi divskaņi:
al, am, an, ar
el, em, en, er
il, im, in, ir
ul, um, un, ur
ol, om, on, or
ai, au, ei, ie, ui, uo
oi, eu, ou
Visu divskaņu izruna ir gandrīz tāda pati kā latviešu valodā. Starpība tikai tā, ka divskaņus al, am, an, ar, ai, au var izrunāt divējādi: uzsvērt a vai uzsvērt l, m, n, r, i, u (baltas, kaltas; plaukas, laukas).
Divskani uo izrunā kā latviešu o.
Divskani ie vārda sākumā izrunā kā jie, piem., ieva [jieva].
Līdzskaņi
Lietuviešu valodā ikviens līdzskanis var būt ciets vai mīksts. Priekš patskaņiem a, ą, o, u, ų, ū visi līdzskaņi izrunājami cieti (lapas, lova, rūkas), bet priekš e, ę, ė, i, į, y - mīksti (skrieti, peilis, siena). Ja priekš patskaņus a, ą, o, u, ų, ū liktu burtu i, tad līdzskaņi priekš i būtu mīksti (žalias, berniukas, kiaulė), jo šeit burts i būtu mīkstinājuma burts.
Vārda beigās līdzskaņus izrunā cieti (labas, imk). Bez tam, vārda beigās balsīgos līdzskaņus izrunā nebalsīgi: kad [kat], daug [dauk], tad [tat], už [uš].
Līdzskani h izrunā balsīgi, bet ch - nebalsīgi, kā latviešu h.
Vairāk par lietuviešu burtiem un skaņām var apskatīties šeit: pronunciation.
Tālāk: uzsvars. Sākums.
|
|