|
Lietuviešu darbības vārds
Laika formu ziņā lietuviešu valoda atšķiŗas tikai ar to, ka leišiem ir iteratīvā (daudzkārtīgās darbības) pagātne. Viss cits lielākoties ir kā latviešu valodā.
Leišiem ir trīs galvenās darbības vārdu formas. No šo triju formu veido visu pārējo: laika formas, izteiksmes, divdabjus, utt. Tāpēc vissvarīgāk ir iegaumēt šīs trīs formas:
nenoteiksme: dirbti (strādāt), girdėti (dzirdēt), klausyti (klausīties), utt;
tagadnes 3. persona (viņš, viņa): dirba (strādā), girdi (dzird), klauso (klausās), utt;
pagātnes 3. persona (viņš, viņa): dirbo (strādāja), girdėjo (dzirdēja), klausė (klausījās), utt.
Tomēr ne visi darbības vārdi ir vienādi galotņu ziņā. Kā redzat, nenoteiksmē galotnes ir vienmēr vienādas: dirbti, girdėti, klausyti; tomēr tagadnes 3. personā redzam atšķirīgas galotnes: dirba, girdi, klauso; bet pagātnes 3. personā: dirbo, girdėjo, klausė. Tas nozīmē, ka ir trīs darbības vārdu konjugācijas. Pirmajai konjugācijai pieder darbības vārdi, kuŗiem tagadnes 3. personā ir galotne a (dirba); otrajai - vārdi, kam ir galotne i (girdi); un trešajai - vārdi ar galotni o (klauso). Skatieties tabulā:
| Konjugācija |
Nenoteiksme |
Tagadnes 3. persona |
Pagātnes 3. persona |
Latviski |
| 1. |
dirb-ti
pyk-ti
giedo-ti
dainuo-ti
šluo-ti
krės-ti
skųs-ti |
dirb-a
pykst-a
gied-a
dainuoj-a
šluoj-a
kreč-ia
skundž-ia |
dirb-o
pyk-o
giedoj-o
dainav-o
šlav-ė
krėt-ė
skund-ė |
strādāt, strādā, strādāja
dusmoties, dusmojas, dusmojās
dziedāt, dzied, dziedāja (himnas)
dziedāt, dzied, dziedāja
slaucīt, slauk, slaucīja
kratīt, krata, kratīja
sūdzēt, sūdz, sūdzēja |
| 2. |
stebė-ti
girdė-ti |
steb-i
gird-i |
stebėj-o
girdėj-o |
vērot, vēro, vēroja
dzirdēt, dzird, dzirdēja |
| 3. |
rašy-ti
ieško-ti |
raš-o
iešk-o |
raš-ė
ieškoj-o |
rakstīt, raksta, rakstīja
meklēt, meklē, meklēja |
Beidzot, kad mācāties jaunus vārdus, vienīgais, kas jāiegaumē, ir darbības vārda trīs galvenās formas (piem., dirbti, dirba, dirbo) un tā konjugācija (šajā gadījumā - 1., jo dirba).
Konjugācijas tabula
Zinādami darbības vārda konjugāciju, varat viegli konstruēt tā pārējās formas, izteiksmes, utt. Tas ir viegli izdarāms ar šo konjugāciju tabulu:
| Konjugācija |
Persona |
Tagadne |
Pagātne |
Iteratīvā pagātne |
Nākotne |
Vēlējuma izteiksme |
Pavēles izteiksme |
| 1. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
-u
-i
-a
-ame
-ate
-a
|
-au
-ai
-o
-ome
-ote
-o
|
-au
-ai
-o
-ome
-ote
-o
|
-iu
-i
-
-ime
-ite
-
|
-čiau
-tum
-tų
-tu[mė]me
-tu[mė]te
-tų
|
-k
te-...-a
-kime
-kite
te-...-a
|
| 2. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
-iu
-i
-i
-ime
-ite
-i
|
-au
-ai
-o
-ome
-ote
-o
|
-au
-ai
-o
-ome
-ote
-o
|
-iu
-ai
-
-ime
-ite
-
|
-čiau
-tum
-tų
-tu[mė]me
-tu[mė]te
-tų
|
-k
te-...-i
-kime
-kite
te-...-i
|
| 3 |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
-au
-ai
-o
-ome
-ote
-o
|
-iau
-ei
-ė
-ėme
-ėte
-ė
|
-au
-ai
-o
-ome
-ote
-o
|
-iu
-i
-
-ime
-ite
-
|
-čiau
-tum
-tų
-tu[mė]me
-tu[mė]te
-tų
|
-k
te-...-o
-kime
-kite
te-...-o
|
Tagad skatīsimies, kā atvasināt katru laika formu un izteiksmi. Izmantosim šos trīs darbības vārdus: skristi - lidot (pirmā konjugācija); tylėti - klusēt (otrā konjugācija); rašyti - rakstīt (trešā konjugācija). To tagadnes 3. personas formas ir tādas: skrenda, tyli un rašo. Un to pagātnes 3. personas formas ir šādas: skrido, tylėjo un rašė.
Tagadne
Tagadni atvasina no tagadnes 3. personas. Zemāk redzat tabulu ar agrāk minētajiem piemēriem (skristi, tylėti, rašyti):
| Konjugācija |
Persona |
Tagadne |
| 1. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
skrendu
skrendi
skrenda
skrendame
skrendate
skrenda
|
| 2. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
tyliu
tyli
tyli
tylime
tylite
tyli
|
| 3. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
rašau
rašai
rašo
rašome
rašote
rašo
|
Pagātne
Pagātni atvasina no pagātnes 3. personas:
| Konjugācija |
Persona |
Pagātne |
| 1. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
skridau
skridai
skrido
skridome
skridote
skrido
|
| 2. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
tylėjau
tylėjai
tylėjo
tylėjome
tylėjote
tylėjo
|
| 3. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
rašiau
rašei
rašė
rašėme
rašėte
rašė
|
Iteratīvā pagātne
Iteratīvo (daudzkārtīgās darbības) pagātni atvasina no nenoteiksmes, noņemot ti, bet pievienojot dav:
| Konjugācija |
Persona |
Iteratīvā pagātne |
| 1. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
skrisdavau
skrisdavai
skrisdavo
skrisdavome
skrisdavote
skrisdavo
|
| 2. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
tylėdavau
tylėdavai
tylėdavo
tylėdavome
tylėdavote
tylėdavo
|
| 3. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
rašydavau
rašydavai
rašydavo
rašydavome
rašydavote
rašydavo
|
Nākotne
Nākotni atvasina no nenoteiksmes, noņemot ti, bet pievienojot s:
| Konjugācija |
Persona |
Nākotne |
| 1. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
skrisiu
skrisi
skris
skrisime
skrisite
skris
|
| 2. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
tylėsiu
tylėsi
tylės
tylėsime
tylėsite
tylės
|
| 3. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
rašysiu
rašysi
rašys
rašysime
rašysite
rašys
|
Vēlējuma izteiksme
Šo izteiksmi atvasina no nenoteiksmes bez galotnes ti. Pievērsiet uzmanību, ka leišu valodā ir vēlējuma izteiksmes formas katrai personai (aš tylėčiau, tu tylėtum, jis tylėtų, utt), tikmēr latvieši izmanto tikai vienu (es, tu, viņš klusētu).
| Konjugācija |
Persona |
Vēlējuma izteiksme |
| 1. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
skrisčiau
skristum
skristų
skristumėme
skristumėte
skristų
|
| 2. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
tylėčiau
tylėtum
tylėtų
tylėtumėme
tylėtumėte
tylėtų
|
| 3. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
rašyčiau
rašytum
rašytų
rašytumėme
rašytumėte
rašytų
|
Pavēles izteiksme
Pavēles izteiksmi atvasina no nenoteiksmes bez galotnes ti, bet šīs izteiksmes trešo personu padara no tagadnes 3. personas. Šajā izteiksmē arī ir dažas atšķirības no latviešu valodas: latviešu valodā gandrīz visas formas sakrīt ar attiecīgu tagadnes vai nākotnes formu (tu klusē - klusē!; mēs klusēsim - klusēsim!), tikmēr leišiem šeit ir savdabīgas formas ar formantu k. Trešajā personā tiek lietots formants te, tomēr līdzīgi lieto palīgvārdus tegu un lai: tegu jis skrenda!, lai jis skrenda! (lai viņš lido!).
| Konjugācija |
Persona |
Pavēles izteiksme |
| 1. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
skrisk
teskrenda
skriskime
skriskite
teskrenda
|
| 2. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
tylėk
tetyli
tylėkime
tylėkite
tetyli
|
| 3. |
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
rašyk
terašo
rašykime
rašykite
terašo
|
Iteratīvā pagātne
Iteratīvā pagātne izpauž, ka kaut kāda darbība pagātnē ir notikusi bieži vai dažas reizes, bet pastāvīgi. Iteratīvās pagātnes vietā latvieši lieto vai nu parasto pagātni, vai darbības vārdu mēgt:
Jis dirbdavo anglų kalbos mokytoju. Viņš strādāja par angļu valodas skolotāju.
Tą vasarą mes važinėdavome dviračiais. Tovasar mēs mēdzām braukāt ar divriteņiem.
Darbības vārdu atgriezeniskās formas
Atgriezeniskās formas veido, attiecīgajām darbības vārdu formām pievienojot -s(i).
Atgriezenisko darbības vārdu daudzskaitļa 1. un 2. personas galotnes visos laikos ir -mės un -tės, piem. tagadnē kalbamės, rašomės, kalbatės, girditės, nākotnē kalbėsitės utt.
Ja darbības vārdam ir kāds priedēklis, tad -si- stājas saknes priekšā un locīšanu neietekmē: už-si-dirbu, pa-si-gird-o, ne-si-rašo u. c.
Nākamajā tabulā ir konjugētas darbības vārdu kalbėti (runāt), stebėti (vērot), mokyti (mācīt) atgriezeniskās formas (kalbėtis - runāties, stebėtis - brīnīties, mokytis - mācīties).
|
Persona |
1. |
2. |
3. |
Tagadne
|
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
kalb-uos[i]
kalb-ies[i]
kalb-as[i]
kalb-amės
kalb-atės
kalb-as[i]
|
steb-iuos[i]
steb-ies[i]
steb-is[i]
steb-imės
steb-itės
steb-is[i]
|
mok-aus[i]
mok-ais[i]
mok-os[i]
mok-omės
mok-otės
mok-os[i]
|
Pagātne
|
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
kalbėj-aus[i]
kalbėj-ais[i]
kalbėj-os[i]
kalbėj-omės
kalbėj-otės
kalbėj-os[i]
|
stebėj-aus[i]
stebėj-ais[i]
stebėj-os[i]
stebėj-omės
stebėj-otės
stebėj-os[i]
|
mok-iaus[i]
mok-eis[i]
mok-ės[i]
mok-ėmės
mok-ėtės
mok-ės[i]
|
Iteratīvā pagātne
|
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
kalbėdav-aus[i]
kalbėdav-ais[i]
kalbėdav-os[i]
kalbėdav-omės
kalbėdav-otės
kalbėdav-os[i]
|
stebėdav-aus[i]
stebėdav-ais[i]
stebėdav-os[i]
stebėdav-omės
stebėdav-otės
stebėdav-os[i]
|
mokydav-aus[i]
mokydav-aus[i]
mokydav-os[i]
mokydav-omės
mokydav-otės
mokydav-os[i]
|
Nākotne
|
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
kalbės-iuos[i]
kalbės-ies[i]
kalbės-is
kalbės-imės
kalbės-itės
kalbės-is
|
stebės-iuos[i]
stebės-ies[i]
stebės-is
stebės-imės
stebės-itės
stebės-is
|
mokys-iuos[i]
mokys-ies[i]
mokys-is
mokys-imės
mokys-itės
mokys-is
|
Vēlējuma izteiksme
|
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
kalbėčiau-s[i]
kalbėtum-eis[i]
kalbėtų-s[i]
kalbėtu[mė]m-ės
kalbėtu[mė]t-ės
kalbėtų-s[i]
|
stebėčiau-s[i]
stebėtum-eis[i]
stebėtų-s[i]
stebėtu[mė]m-ės
stebėtu[mė]t-ės
stebėtų-s[i]
|
mokyčiau-s[i]
mokytum-eis[i]
mokytų-s[i]
mokytu[mė]m-ės
mokytu[mė]t-ės
mokytų-s[i]
|
Pavēles izteiksme
|
aš
tu
jis, ji
mes
jūs
jie, jos
|
kalbėk-is
te-si-kalba
kalbėk-imės
kalbėk-itės
te-si-kalba
|
stebėk-is
te-si-stebi
stebėk-imės
stebėk-itės
te-si-stebi
|
mokyk-is
te-si-moko
mokyk-imės
mokyk-itės
te-si-moko
|
Tālāk: divdabji. Sākums.
|
|